Liepājā, kas atrodas Latvijas nelokāmi skaistā rietumu piekrastē, ir lepna ostas pilsēta ar māksliniecisko dvēseli. Tajā sastopamas vairākas lietas. Ievērojamāks pievienotas zemāk.

 

Liepājas Piejūras parks un Zilā karoga pludmale

Liepājas lepnums ir trīs kilometru piejūras parks, viens no lielākajiem meža parkiem Latvijā un Zilā karoga pludmale.

Liepājas Zilā karoga pludmale ir pirmā pludmale Latvijā, kas centās pievērst uzmanību to cilvēku vajadzībām, kuriem ir redzes traucējumi un fiziskās invaliditātes, un ir aprīkotas ar audio bojām un speciāli izstrādātu sanitāro mezglu.

Labos laika apstākļos pludmale ir apmēram 50-80 metrus plata un garums – aptuveni 8 kilometri. Katru vasaras sezonu kopš 2001. gada Zilais karogs ir pacelts pie Liepājas pludmales, apliecinot atbilstību 29 kvalitātes kritērijiem – ūdens, jūras piekraste, drošība un pakalpojumi, kā arī vides izglītības un informācijas pieejamība.

Liepājas pludmale ir bijusi populāra kūrorta vieta, jo kopš 1860. gada, kad krievs karalis, viņa ģimenes locekļi un pagalma viesi, sākuši apmeklēt piekrastes pilsētu. Pludmalei ir dzirkstošs balts, smalkas smiltis, kuru apbrīno arī tie, kas apmeklēja dažus no pasaules slavenākajiem kūrortiem. Pēc vētras pludmalē var atrast dzintara gabalus, kas izskaloti krastā kopā ar aļģēm un jūras gliemežvākiem.

Parka izveide bija pateicoties mērenam Gottlieb Ulich iniciatīvai, stādot holandiešu liepājos kokus uz bankas, kas aizsargāja pilsētu no dreifējošām smiltīm. Georg Kufalf izstrādāja projektēšanas projektu 1899. gadā.

Stādot apstādījumus, liela uzmanība tika pievērsta parka kopējai izskaitei un augu izvēlei. 58 lielās Eiropas melnās priede (Pinus nigra) joprojām veido lielāko apstādīto Eiropas melno priedes grupu Baltijā.

Saskaņā ar dārznieka A. Leimanis dizaina projektu, parku atjaunoja 1930. gados.

Parks ir veidots ainavu stilā, izmantojot ģeometrisko dārzu dizainu elementus, piemēram, alejas, sagrieztus dzīvžogus, ģeometriskās ziedu dobes, vīnogulāju paviljonus, nelielas arhitektūras formas un strūklakas, apvienojot dabisko apstādījumu ar arhitektūru. Parks ir plaši ieviesti eksotiskie koki, krūmi un ziedoši augi. Pēdējā augu audita laikā reģistrēti 173 koku sugas.

 

Bernāti

Bernati ir vistālāk uz rietumiem no Latvijas zemes. Autostāvvietā (1998) tika novietota akmeņogles zīme “Zaļā zvaigzne” (skulti Viļņas Titānā). Beretes rags ir pakļauts vēja un viļņiem, tāpēc šeit ir jūras krasts. Ceļā, kas ved no Bernāta ciema centra līdz jūrai, kāpas (ar atsauci) 1924. gadā ar pirmo Latvijas prezidentu Jāni Cakstu tiek novietots piemiņas akmens, sacīdams: “Jābūt kūrorts . ”

 

Pāvilosta

Lai gan vasara jau ir beigusies, jūras skaistums un skaistums tikai palielinās – vējš pūš stiprāk, bet ainava, šķiet, ir plašāka un mežonīgāka. Vismaz Pāvilostas komplektā. Tieši tāpēc mēs piedāvājam idejas, lai apskatītu šo Kurzemes piekrastes pērli, lai ceļotu uz Pāvilosta.

Ko apskatīt Pāvilostā?

Pāvilostas moli: Pirmie Pylostas piloni tika uzcelti 1878. gadā no pāļu rindām un akmens skapjiem. 1929. gadā tie tika pagarināti ar betona blokiem. Iegāde ir iesaldēta, atrodas labā ģeogrāfiskā atrašanās vietā, bet kanāla garums ir 950 metri, tāpēc tā ir populāra burāšanas pietura.

Uz ziemeļiem no jūras viļņiem viļņus klāj Pāvilostas lielais akmens, lielākais jūraszāle Kurzemes piekrastē Baltijas jūrā. Šis sūnu augstums virs apakšas ir 3,5 metri (1,5 metri ūdenī), un apkārtmērs ir 15 metri.

Padomju laikā šis akmens bija robežas zīme, un ārpus tās cilvēki nevarēja iet tālāk pa krastu.

Pāvilostas parki: Piecdesmit gadu vecie parki ir izstrādāti, lai sagatavotos Pāvilostas gadadienai. 1929. gada maijs, kad Pavilons svin savu 50. gadadienu. Tajā laikā Latvijas valsts otrais prezidents Gustavs Zemgales parks apstādināja ozolu.

No otras puses, Centennial Park tika izveidots pēc 50 gadiem – 1979. gadā, par godu Pāvilostas simtgadei. Centrā ir milzīgs akmens, un šajā parkā ir ekspresardes Vaira Vīķes-Freibergas rotā 2007. gadā. Parkā joprojām ir parks – liepu koku un ozolu apļi no goda līderiem, brīdinājums deputāti, skolotāja liepu dārzs utt. – Katra plantācija ir īpaša un ar savu stāstu.

Upesmuižas parks 7,5 hektāru atrodas Saka upes labajā krastā, 2,5 kilometrus no Pāvilostas vēsturiskā centra. Parks tika izveidots 19. gadsimta vidū ap bijušo pils ansambli. Parks nav izdzīvojis oriģinālā akmens kalna un akmens stenda pili. Upesmuižas parkā jūs atradīsiet vēl vienu Lielo akmeni – iespējamo kultslugu, kā arī robežu akmeni un tiltu, kas savieno abus Saka upes krastus.

Akmenragas bāka: Akmeņraga galvenā atrakcija ir 37 metru augstā mūra bāka. Braucot pa bāku, jums būs fantastisks skats uz jūru un apkārtējiem mežiem. Blakus bākai var atrast dzintara un fosiliju kolekciju Akmänras bākas tuvumā.

 

 

Liepāja – vēja un jūras pilsēta
Tagged on:         

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *